Citi vietējie videoklipi
Gatavošanās Latvijas Dziesmu un Deju svētkiem
Valsts mēroga latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viens no lielākajiem koru pasākumiem pasaulē, kas notiek Rīgā, Latvijā. Tās ir latviešu folkloras mantojuma svinības ar pamatmērķi – apvienot nāciju un stiprināt nacionālo identitāti. Svētki, kas notiek reizi 5 gados, pulcē desmitiem tūkstošu dalībnieku no visas Latvijas un visas pasaules. Šis globālais latviešu saiets un unikālā Baltijas kultūras izpausme iekļauta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Ik pēc 5 gadiem notiek kopējie svētki amatierkolektīviem un kolektīviem, kas izpaužas kultūras lauciņā (kori, deju kolektīvi, folkloras kopas, amatnieki u.c.), ik pēc 4 gadiem notiek Valsts Jaunatnes Dziesmu un Deju svētki, kuros piedalās pārsvarā skolu kori un deju kolektīvi no visas Latvijas.
Gatavošanās process ir ilgs un balstīts reģionu koru, deju kolektīvu un citu tradicionālo kolektīvu ikdienas, iknedēļas regulāros mēģinājumos. Šajā video var redzēt kādu no deju kolektīviem, precīzāk, no Baložu kultūras nama, koncerta laikā uzstājoties savā vietējā kultūras namā. Mēģinājumi notiek visu gadu, tomēr lielākā daļa kolektīvu vasarā mēdz doties atpūtā. Pavasarī pirms katriem valsts mēroga Dziesmu un deju svētkiem notiek reģionālie konkursi (skates), kuros visi kolektīvi sacenšas par labākajiem rezultātiem un parāda savu meistarību kvalificēties kā izpildītājiem Dziesmu un Deju svētkos.
Tradicionālo tautasdziesmu - dainu - dziedāšana un spēlēšana
Latvijā pastāv folkloras kopu kustība, kas saglabā tradīcijas dzīvas, apgūst tautasdziesmas un turoties arī pie citām latviešu kultūras tradīcijām. Tās var satikt visā Latvijā, bieži vien dzīvojot un regulāri tiekoties ciemu un pilsētu kultūras centru aizgādībā vai arīm veidojot savas nevalstiskās organizācijas un organizējot pasākumus saviem spēkiem.
Šajā video var redzēt divu folkloras kopu dalībniekus – viena ir NVO “Ķekavas muzikanti”, kas ir arī vieni no vietējiem atbalstītājiem projektā “Restart for ART”, spēlējot vienā no viņu ikdienas mēģinājumiem, bet otra folkgrupa ir “Dandari”, kas uzstājas koncertā vienā no vietējām amatnieku alus brūvētavām “Labietis”. Projekta radošajās mobilitātēs ir piedalījušies dalībnieki no abām folkgrupām, un, iespējams, tieši pateicoties viņiem, tradicionālo dziesmu elementus var dzirdēt vismaz vienā no albuma “restART for ART” dziesmām.
Tradicionālie salāti - rasols
Videomateriālā var redzēt latviešiem diezgan ierastu un svētkos vai arī ikdienā ātras maltītes veidā bieži lietotu salātu gatavošanu, ko iespējams pagatavot un uzglabāt ledusskapī lielākos apjomos visai ģimenei.
Sākotnēji rosols cēlies no Austrumeiropas virtuves un padomju ietekmes dēļ kļuvis populārāks arī šajā teritorijā. Rasols iedvesmojies no Olivjē salātiem, kurus 1860. gadā izgudroja toreizējais Maskavas slavenā restorāna “Hermitage” šefpavārs Lisjēns Olivjē. Viņa recepte bija labi sargāts noslēpums, bet salātos bija retas, dārgas sastāvdaļas – rubenis, vēži, kaviārs, kūpināta pīle, kaperi –, kas izskaidro pirmskara rasolu sastāvdaļu bagātību. Kara laikā un pēc tam daudzas sastāvdaļas nebija pieejamas un tika aizstātas ar vienkāršākiem un lētākiem aizstājējiem – desu rubeņu vietā, olām – vēžu vietā un marinādi kaperu vietā –, kā rezultātā radās versija, kuru vairums latviešu atzīst par savu.
Tradicionālā rasola sastāvdaļas parasti ir kartupeļi, olas, majonēze, kāda mīkstā desa, marinādes, tomēr cilvēki daudzu paaudžu garumā ir sarūpējuši nepārspējamas šī saraksta variācijas un, ja jūs apmeklētu vairākas ģimenes Latvijā un izmēģinātu katra rasolu, katrs no tiem garšotu vismaz nedaudz citādāk. Variācijās ietilpst vārītu burkānu, skāba krējuma, sīpolu, cita veida gaļas, garšvielu, piemēram, diļļu un citu zaļumu, rīvētu ābolu, vārītu biešu, pat reņģu u.c. pievienošana.
Kopējā recepte skar teju visas galvenās Latvijas virtuves sastāvdaļas. Kartupeļi ir viegli audzējami, tos pasniedz praktiski katrā ēdienreizē. Marinēti dārzeņi tiek sezonā plūkti no dārza un konservēti baudīšanai visa gada garumā. Majonēze, skābais krējums nodrošina ne tikai garšu, bet arī taukus – tas kalpo kā mācība no liesākiem laikiem, kad strādniekiem bija nepieciešams saglabāt enerģiju darbam uz lauka. Kamēr Latvijas ēdienos ir salīdzinoši maz izteiktu garšaugu un garšvielu, dilles joprojām ir praktiski visur.
Tradicionālais IEVIŅŠ akordeons
Folkloras speciāliste un māksliniece Līga Broduža no folkgrupas, kas atrodas Latvijā, Ķekavas rajonā, prezentē vienu no UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautajiem muzikālajiem šedevriem Latvijā – atskaņo Ieviņš tipa diatonisko harmoniku.
Latvijā šis instruments vairs nav diez ko izplatīts, un to lielākoties var sastapt 3 cilvēku grupās – pasīvo tradīciju cienītājos, kuri instrumentu nespēlē, bet atzīst par vērtību un varētu būt redzējuši vai dzirdējuši dažu pasākumu laikā vai bērnunamos; indivīdi, kuriem šis instruments ir vai nu tuvinieka mantots kā ģimenes relikvija, vai arī tādi, kuri aktīvi to spēlē un dalās tradīcijās; vai personas, kas pēdējo desmit gadu laikā aktīvi piedalījušās īpašā pašmāju mūzikas kursā, kurā māca Ieviņš harmonikas atskaņošanas mākslu.
Šis instruments lielākoties sastopams Latvijas vidienē, Vidzemes reģionā, bet atrodams arī citviet. Tā skanējums ir apaļīgs un bagāts, un tas ir, pateicoties abnormāli lielam mēļu skaitam vai arī tā saucamajām balsīm.
Kā raksta Latvijas nemateriālās kultūras speciālisti: “katru skaņu veido sešas balsis, kas skan oktāvās, ar nelielu bīdīšanos veidojot raksturīgu vibrējošu toni.
Vietējo meistaru būvētajiem instrumentiem ir vesela arhaiska konstrukcija ar pārslām, kas līmētas uz koka rāmjiem, kā arī īpašs pavadījuma mehānisms, kas ļauj ļoti vienkārši nospēlēt segumu plašā akordu sajaukumā. Instrumentam ir neparasti krāšņs izskats ar krāsainām ziedu tematikas uzlīmēm, dekoratīviem reģistra slēdžiem un lielu daudzumu dekoratīvu metāla dekorāciju.”
Tradicionālā keramika
Latviešu tradicionālā podniecība ir amatniecības paveids, kas nodots cauri paaudzēm. Tā ir mākslas forma, kas pastāv vēl šodien un ko augsti vērtē Latvijas tauta. Līdz ar māla izstrādājumu izgatavošanas materiālu pieejamību Latvijā top ļoti dažādi keramikas izstrādājumi. Šis līdzeklis tiek izmantots ne tikai tradicionālu sadzīves priekšmetu, bet arī mākslas darbu izgatavošanai, un tie tiek izstādīti visā pasaulē.
Keramikas izgatavošanas māksla Latvijā aizsākusies jau senos laikos, bet paņēmieni, kas izmantoti šo skaņdarbu radīšanā, joprojām tiek izmantoti mūsdienās. Pirmie māla trauku fragmenti Latvijā tika atrasti ap 5000 gadu pirms mūsu ēras. Māls, kas atrodams šajā valstī, ir unikāls un sniedz unikālu izskatu un sajūtu, ko citur nav iespējams atrast. Šie latviešu tradicionālās podniecības produkti top, izmantojot daudz un dažādus paņēmienus, piemēram, plūkšanu, presēšanu, mešanu un liešanu. Līdz ar māla pieejamību Latvijā top ļoti dažādi keramikas izstrādājumi, kas ietver ikdienas sadzīves priekšmetus, kā arī mākslas darbus, kas izstādīti visā pasaulē.
Video redzams viens no latviešu tradicionālā māla māksliniekiem Arņa Podnieka kungs ikdienas darbā keramikas studijā, kas viņam pieder. Ja uzmanīgi ieskatās, video var pamanīt vēl kādu diezgan skaistu skatu, kas ir mūsu kultūras sastāvdaļa un diezgan dabisks Latvijas laukos dzīvojošajiem zemniekiem – biškopības mājiņas.
Māla priekšmetu pagatavošanas process ir diezgan ilgs, tas prasa lielu rūpību un pacietību, kamēr māls tiek gatavots, veidots, dedzināts un krāsots (ja tā ir iecerēts). Ar mālu ir diezgan viegli strādāt, taču tas prasa profesionālu roku un zināšanas, lai radītu kaut ko patiesi skaistu, kā arī ilgstošu.
